Komforta zona – mānīgā drošība
24. marts, 2025 pl. 12:05,
Nav komentāru
Mēs visi kādreiz esam dzirdējuši par "komforta zonu". Tā ir vieta, kur jūtamies droši, pazīstami un paredzami. Tā ir ikdiena, kurā viss notiek pēc plāna — darbs, mājas, brīvdienas, ierastie hobiji. Tā ir vide, kur nav pārmērīga stresa, taču arī trūkst būtiskas izaugsmes. Šī komforta zona mūs aizsargā, bet vienlaikus arī ierobežo un pakāpeniski degradē.
Taču vai mēs esam šeit, šajā dzīvē, lai vienkārši eksistētu vai lai dzīvotu piepildīti?
Mana pārliecība ir šāda — piepildīta dzīve sākas brīdī, kad cilvēks regulāri un apzināti izvēlas pamest savu komforta zonu. Un nevis epizodiski vai nejauši, bet sistemātiski, ar skaidru nodomu un mērķi. Šī izvēle spēj mainīt visu — gan fizisko, gan garīgo, gan emocionālo stāvokli. Komforta zona šķiet kā droša oāze. Mēs tur atrodam rutīnu, zināmas situācijas, ierastus cilvēkus un, visbiežāk, samazinātu risku. Taču šeit slēpjas viens liels slazds — izaugsme šajā vidē nav iespējama.
Cilvēks, kurš ilgstoši paliek komforta zonā, agri vai vēlu sāk just iekšēju tukšumu — neapmierinātību ar sevi, dzīvi, attiecībām, darbu, ķermeni vai sasniegumiem. Un tas nav tāpēc, ka viss būtu slikti. Tieši otrādi — viss ir "ok", bet "ok" nav tas, kas piepilda. Patiesa piepildījuma sajūta rodas no izaicinājuma, attīstības un pārvarētām grūtībām.
Ārpus komforta zonas valda neziņa, bet arī brīvība
Izkāpšana no komforta zonas nozīmē ieiešanu nezināmajā. Tas var būt neērti, biedējoši, izaicinoši. Taču tieši šeit sākas īstā dzīve. Kad cilvēks pieņem lēmumu darīt kaut ko jaunu — uzstāties publiski, trenēties četras reizes nedēļā, uzsākt savu uzņēmējdarbību, apgūt jaunu valodu, pārtraukt toksiskas attiecības vai beidzot pateikt "nē" — viņš nostājas uz izaugsmes ceļa.
Un pats skaistākais — katru reizi, kad pārvaram diskomfortu, mūsu komforta zona paplašinās. Mēs kļūstam drosmīgāki, stiprāki, pašpārliecinātāki. Mēs pierodam pie diskomforta un sākam to pat meklēt, jo saprotam — tieši tur atrodas enerģija un progress.
Regulārs izaicinājums = stabila iekšējā sistēma
Ilggadējā darbā ar cilvēkiem esmu novērojis, ka tie, kuri apzināti rada sev nelielus ikdienas izaicinājumus, daudz labāk tiek galā ar lielajiem dzīves pārbaudījumiem. Viņiem ir augsta stresa tolerance, spēja ātri pielāgoties un saglabāt skaidru prātu sarežģītās situācijās.
Tas nozīmē, ka izaicinājums kļūst par treniņu nervu sistēmai, gribasspēkam un pašdisciplīnai.
Piemēram:
- Ja katru rītu celies agrāk, nekā gribētos, tu trenē disciplīnu.
- Ja reizi nedēļā dari ko tādu, kas liek justies neērti (piemēram, veic sen atliktu zvanu vai pavadi dienu bez sociālajiem tīkliem), tu attīsti mentālo elastību.
- Ja regulāri sporto, pat tad, kad nav motivācijas, tu veido uzticību sev.
- Un, visbeidzot, ja katru mēnesi izvēlies kādu jaunu mērķi ārpus ierastā, tu stiprini iekšējo stabilitāti caur ārējo diskomfortu.
Tā nav tikai pašizaugsmes prakse — tā ir dzīves filozofija.
Apzināta diskomforta stratēģija
No sirds cenšos iedrošināt cilvēkus ne tikai pārvarēt bailes vai būt drosmīgiem, bet veidot stratēģiju, kā regulāri integrēt diskomfortu savā dzīvē. Tikai tā tas kļūst par pastāvīgu attīstības instrumentu.
Savās apmācībās mācu izprast komforta zonas robežas, kā tās paplašināt soli pa solim un kāpēc tas ir svarīgi ikviena cilvēka lielāko mērķu sasniegšanai. Katrs cilvēks ir atšķirīgs, tāpēc katram nepieciešama sava pieeja — vienam tas būs fizisks pārbaudījums, otram emocionāls, vēl citam intelektuāls vai profesionāls.
Mani klienti nereti atzīst, ka, uzsākot šo procesu, sākumā izjutuši pretestību vai šaubas. Taču pēc dažām nedēļām — pašpārliecība, enerģija un dzīves garša atgriežas ar spēku, kas iepriekš bija zudis.
Kad cilvēks regulāri izvēlas diskomfortu, viņš kļūst brīvāks. Viņš atbrīvojas no bailēm — no citu viedokļa, no neveiksmes, no atteikuma, no slinkuma. Viņš kļūst atbildīgāks par savu dzīvi un spēj to veidot atbilstoši saviem ideāliem. Un, kas ir interesanti — dzīve kļūst nevis grūtāka, bet vieglāka. Jo tu trenē sevi būt klātesošam, elastīgam, stipram. Tu iemācies tikt galā. Tu vairs nebaidies no pārmaiņām. Tu radi notikumus, nevis gaidi, kad tie notiks ar tevi.
Dzīve ārpus komforta ir dzīve ar jēgu
Visbeidzot, atcerēsimies: dzīvē ir divi ceļi — viens ved uz komfortu, otrs uz piepildījumu. Retāk izvēlētais ceļš ir grūtāks, taču tas nes sev līdzi daudz vairāk jēgas, mērķtiecības un dziļuma. Ja vēlies justies dzīvs, būt sava potenciāla labākā versija un iedvesmot citus, tad regulāra atrašanās ārpus komforta zonas nav izvēle — tā ir nepieciešamība.
Un, ja šodien jūties mazliet neērti — tad, iespējams, tu esi uz pareizā ceļa.
Autors: Reinis Strupovičs