Uzmanība kā dopings
Pavisam ikdienišķi sērfojot sociālo mediju plašumos uzdūros bildei, kurā redzama diezgan liela grupa ar basketbolu spēlēt gribētājiem, treneriem un cita veida censoņiem. Pirmā doma bija par to, cik labi un veiksmīgi veidots sporta pasākums, ja jau var sapulcināt tik kuplā skaitā jauniešus. Otrā doma – jāpapēta tuvāk kas tas par pasākumu. Secināju, ka tie ir individuālie basketbola prasmju treniņi grupā. Ievēroju, ka paši viņi sevi dēvē par individuālo basketbola treniņu rīkotājiem. Esot individuāla un personīga attieksme katram audzēknim. Apskatīju vēlreiz bildi un izlēmu saskaitīt cik ir audzēkņi un cik treneri. Saskaitīju 56 audzēkņus un 3 trenerus. (Par treneriem saucu tikai tos, kuriem ir vajadzīgā izglītība, ne tikai attiecīgo sporta nodarbību organizētāju krekliņš).
Radās vairāki jautājumi – Vai vairāk nekā 50 audzēkņi uz 3 treneriem ir pietiekami personīga attieksme? Vai ir iespējams veltīt audzēkņiem pietiekami daudz uzmanības, lai panāktu reālu progresu un jēgu no nodarbības? Vai arī ar labu mārketingu sapulcināt vairāk nekā 50 audzēkņus vienlaicīgi ir finansiāli izdevīgāk? Uz šiem jautājumiem centīšos atbildēt šajā bloga rakstā.
Individuālo basketbola prasmju treniņš grupā nav individuālais basketbola treniņš
Individuālo prasmju treniņš grupai nozīmē - vienlaicīgi, neierobežotam skaitam audzēkņu, darbošanās pie individuālo basketbola prasmju attīstīšanas.
Šādus treniņus bieži vada lielai grupai basketbolistu un tos, parasti, vada no viena līdz četriem treneriem. Savukārt, individuālie basketbola treniņi ir tādi, kuros visa trenera uzmanība tiek veltīta ļoti mazam, konkrētam, skaitam audzēkņu. Parasti tie ir no viena līdz četriem audzēkņiem.
Nekad neesmu apgalvojis, ka individuālo basketbola prasmju treniņi, kādai atsevišķai grupai, nebūtu lietderīgi. Visu bērnību sporta skolās darbojāmies tikai un vienīgi tādā veidā. Šādiem treniņiem ir gan plusi, gan mīnusi. Runājot par ieguvumiem trenējoties grupā jāmin, ka bērni attīsta socializēšanās prasmes un komandas darba prasmes. Vēl noteikti lietderīgi ir tas, ka darbojoties lielā grupā bērns iemācās pats pieņemt lēmumus, jo treneris savu uzmanību un padomu sniedz tikai pašiem labākajiem vai, pašiem sliktākajiem. Tie parasti ir maksimums četri audzēkņi. Pārējie ir spiesti darboties samērā autonomi.
Kā lielākais mīnuss, protams, ir lēnais progress un nepareizi iemācītas pamatlietas. Ja audzēknis darbojās lielā grupā, tad neizbēgami viņš daudzas lietas mācīsies pašmācības ceļā, jo, kā jau iepriekš minēju, trenera uzmanība būs ļoti limitēta. Šādā situācijā treneris savu uzmanību veltīs tikai aptuveni četriem audzēkņiem no visas grupas un pārējie, faktiski, tikai eksistē un bumbo pakaļ pārējiem.
Ja runājam, konkrēti, par jauno basketbolistu indiviuālajām basketbola prasmēm, tad darbojoties grupā progress ir ļoti lēns. Zaudē pilnīgi visi audzēkņi. Labākajiem sliktākie maisās pa kājām, bet sliktākajiem nav iespēju noķert labākos un treneris viens ar visu netiek galā.
Savukārt, individuālais basketbola treniņš ir – viens treneris un, maksimums, četri audzēkņi. Progress ir ātrs un prognozējams. Trenera uzmanība ir nepārtraukta, līdz ar to spēlētājs ļoti strauji iegūst konkurētspējības priekšrocības starp saviem vienaudžiem. Individuālā uzmanība ļauj trenerim labāk izprast spēlētāja psiholoģiskās vajadzības, tādējādi palīdzot attīstīt mentālo izturību un stratēģisko domāšanu. Treneris, kas velta daudz laika vienam konkrētam spēlētājam, var sniegt spēcīgu motivāciju un būt kā mentors, palīdzot spēlētājam saglabāt augstu motivācijas līmeni un izvirzīt mērķus.
Problēma ar bērnu vecāku maldināšanu
Skaidrs, ka individuālo basketbola nodarbību rīkošana, kur trenējas maksimums četri audzēkņi ir salīdzinoši dārgs prieks. Ir jānoīrē vesela zāle, jāalgo treneris, jāmaksā nodokļi utt. Turpretī, organizēt nodarbības lielā grupā ir finansiāli izdevīgāk.
Nav jau nekāda vaina, ja kāds rīko individuālo basketbola prasmju grupas nodarbības. Tas ir labāk nekā tad, ja bērns visu dienu nosēž pie planšetes vai telefona. Bet, ja kāds izlemj šādas nodarbības rīkot, tad tās nevar pozicionēt kā individuālos treniņus un izmantot sekojošus saukļus – PERSONĪGA UZMANĪBA, INDIVIDUĀLA PIEEJA, MAKSIMĀLA ATTĪSTĪBA. Tā ir vistīrākā vecāku maldināšana, jo vecāki, kuri nav saistīti ar basketbolu, nodomā, ka šie saukļi ir patiesība. Šādi saukļi piederās tikai un vienīgi pie individuālajiem basketbola treniņiem, vienam trenerim darbojoties maksimums ar četriem audzēkņiem. PUNKTS!!!
Mīļie vecāki, neuzķerieties uz skaistiem lozungiem. Domājiet kritiski. Ne tikai par audzēkņu skaitu treniņā, bet arī par treneru kvalitāti, jo, ja treniņš tiešām ir individuāls, izcilā variantā, pie sertificēta sporta speciālista ar lielu pieredzi basketbolā, tad šāds treniņš ir kā vislabākais dopings pasaulē.