250 uz 7000
Vai audzēknim pietiek uzmanības? Vai ir iespējams bērniem un jauniešiem ielikt labus pamatus sportā? Vai ir iespējams izveidot veselīgu, labi fiziski un mentāli sagatavotu audzēkni? Vai treneri spēj noskaņot palikt sportā visus divdesmit astoņus? Vai bērniem ir jāstrādā papildus? Jautājumu ir daudz vairāk nekā atbilžu.
Divpadsmit gadus atpakaļ dibinot individuālās sagatavošanas basketbola skolu saskāros ar lielu pretreakciju no sporta skolu treneriem. Pārsvarā tā bija negatīva. Un šī pretreakcija nav nekur pazudusi. Drīzāk vēl palielinājusies... Bet, kas tam ir par iemeslu? Neviens taču viņiem audzēkņus atņemt netaisās. Bērns ar vecākiem kopīgi pieņem lēmumu brīvo laiku aizpildīt ar izcilu ieguldījumu sportiskajā un fiziskajā attīstībā. Objektīvi raugoties uz bērnu ikdienu, viņiem 1,5h sporta dienā ir par maz. Spāņu jaunieši trenējas 5 - 6 h dienā un Eiropas čempionāts pierādīja, ka pat ar relatīvi otro sastāvu Spāņi visus uzvar.
Nelaimīgie ekrānbērni
Pie daudzajiem ekrāniem un viegli iegūstamā dopamīna, bērns pierod neko nedarīt un ikdiena veidojas neaktīva. Ja desmit gadus atpakaļ bērns gāja pagalmā spēlēt futbolu sešas stundas dienā, tad tagad visu šo laiku sēž telefonā.
Arguments, ka veidojas pārslodze neiztur kritiku, jo bērns sporta skolā ar vismaz 15 citiem bērniem barā skrien 1 - 1,5h dienā. Lielākā treniņa daļa paiet "bumbulējot" un dauzoties.
Arguments, ka papildus trenēties ir dārgi atkal neiztur kritiku. Nākot četratā tie ir 15 EUR. Mīļie vecāki, lūdzu pastāstiet cik iztērējiet ieejot jebkurā pārtikas veikalā?
Arguments, ka treniņa saturs ir haotisks un audzēknis maz ko iegūst ir diskutabls. Tas ir atkarīgs no treniņu biežuma un pakalpojuma izvēles. Ja audzēknis atnāk vienu reizi mēnesī un katru reizi iet pie cita trenera, tad protams treniņa saturs ir vispusīgs un audzēknis vairāk sportiski pavada laiku ar cerību, ka kaut kas aizķeras. (Un tas tāpat ir labāk nekā sēdēt telefonā vai "veipot" ar draugiem) Savukārt, ja audzēknis nāk regulāri un pie viena un tā paša trenera, ideālā variantā rezervējot nodarbības jau uz visu mēnesi, tad darbs tiek veikts mērķtiecīgi un uzlabojot konkrētas iemaņas un, tas tiek darīts pakāpeniski.
Visbeidzot, ir stāsts par pašdarbniekiem. Jā, te nu gan es ieteiktu vecākiem vadīties pēc treneru izglītībām nevis daža laba skaļāka uzvārda. Var sanākt ieguldīt 2x lielākus līdzekļus audzēkņa rehabilitācijā.
Uzticības persona
Manuprāt, visefektīvākais papildus darbs ir izvēloties projekta "Mentory" pakalpojumu, kur par audzēkni rūpējās konkrēts speciālists veidojot ilgtermiņa sadarbību, kur speciālists stāda sporta nodarbību grafiku, organizē fiziskās sagatavotības attīstības plānu un ikdienā veido ciešāku kontaktu ar audzēkņa ģimeni un strādā 24/7 kā ģimenes uzticības persona bērna audzināšanā un sportā kopumā.
Man ir nelokāma pārliecība, ka sava uzticības persona, kas pateiks kā ir, kad tas nepieciešams un, tajā pašā laikā rūpēsies un organizēs bērna ilgtermiņa attīstību, ir nenovērtējami!
Ir jābeidz kavēties kaut kādā aizvēsturiskā padomju laiku domāšanā, kad visiem jābūt vienādiem sistēmas bērniem un neviens neko nedrīkst iebilst.
Katrs indivīds ir "unikāls" un katram ir iespējas izveidoties par personību. Ieliekot visus vienā maisā un nevienam neuzticoties, sporta skolas veidojas par sportistu sapņu kapsētu nevis tramplīnu uz panākumiem. Skarbi, bet fakts!
Autors: Reinis Strupovičs