Nometņu vasaras
Jāsāk ar to, ka nometnes rīkoju jau 11 gadus un ir uzkrāta zināma pieredze. Arī pati nometne ir samērā unikāla un no sporta skolu nometnēm atšķiras ar to, ka tajā piedalās dažāda vecuma, dzimuma un meistarības pakāpes bērni un jaunieši. Uz nometni brauc maksimums 20 sportisti, kā arī vismaz 5 treneri, kas nodrošina ļoti individuālu un konstantu uzmanību katram censonim.
Šī individuālā pieeja katram audzēknim ir tieši tas, kas manis rīkotās nometnes atšķir no citām. Un tieši nedalītā uzmanība katram audzēknim palīdz ieraudzīt katra sportista vājās puses un tās mēģināt pilnveidot.
Pēdējās divas vasaras kā nometņu maratons
Manuprāt, nometnes ir neatņēmama jauniešu attīstības sastāvdaļa. Tās ir vajadzīgas ikkatram jaunietim. Īpaši tiem, kas sportu saredz kā savas dzīves aicinājumu. Tomēr, pēdējie divi gadi ir parādījuši, ka dažādu apstākļu dēļ, nometnes tiek rīkotas neapdomīgi un pārspīlēti daudz. Jaunieši pavada lielāko daļu vasaras dažādās nometnēs un šobrīd ir sajūta, ka sporta skolu treneri mēģina atpelnīt pandēmijas laikā iekavētos ienākumus, nevis rūpējas par savu audzēkņu sportisko attīstību.
Mans mērķis nav nomelnot sporta skolu un treneru darbu. Par to samaksu ko viņi saņem un paspēj vēl ik pa laikam izaudzināt kādu labu spēlētāju, es tiešām novelku cepuri viņu priekšā. Taču, mani satrauc tieši pēdējo divu gadu tendence.
Kāpēc tieši tagad tik redzami pieaug nometņu skaits?
Aptaujājot vairākus vecākus, uzzināju, ka nometnes esot ar vidēju vai zemu slodzi un cilvēku daudzums ir tik liels, ka nemaz konstruktīvs treniņu process nenotiek. Sanāk, ka nometnes tiek rīkotas vairāk, taču ar zemāku intensitāti.
Tik un tā man līdz galam nebija saprotams kāpēc šāda tendence, līdz brīdim, kad uzzināju, ka no 2020 gada nometnes vadītājam, jeb galvenajam trenerim tiek maksāti papildus 50 Eur dienā un jebkuram citam trenerim 30 Eur par katru nometnē pavadīto dienu.
Un atkal, nevienu nenosodu par vēlmi papildus nopelnīt, taču nejau uz bērnu veselības vai viņu attīstības kvalitātes rēķina. Domāju, ka tas nav pareizi!
Bērnu vecākiem ieteiktu rūpīgi sekot līdzi bērnu attīstības procesam un izvērtēt vai visas nometnes ir vērts apmeklēt. Ja vecāki paši nav sporta nozares speciālisti, tad ieteiktu atrast uzticības personu, kas pastāstīs par slodžu samērīguma nozīmību, bērnu ilgtermiņa attīstību un vecumposmu fizioloģiju. Sporta skolas treneris to pastāstīt nevarēs, jo viņam fiziski nebūs laika pievērsties individuāli katram audzēknim.
Autors: Reinis Strupovičs